Baltā galdauta svētki....
Kad manai zemei ir svētki,
Tie neatnāk tāpat vien, pēkšņi,
Bet ieslīd mājās caur domām un vārtiem,
nemaz kas nav atvērti.
Tā tas notiek.
Tā vienkārši notiek
Un es nemaz neprotu pateikt,
Kā svētki atrod ceļu uz dziesmiņām
Vai uz to, ko mums pastāsta tētis.
Bet svētki ir klāt!
Tie iemirdzas mūsu acīs un stājā.
Kad manai zemei ir svētki, tad gaišu,
gaišu liesmu mirdz svecītes,
Mammas acis un māja. ( M. Laukmane)
1990. gada 4. maijs, iespējams, bija viena no dienām, kad visvairāk Latvijas iedzīvotāju gaidīja ievēlēto parlamenta deputātu lēmumu. Bija ne tikai pilnas Rīgas ielas, bet arī ieslēgti radioaparāti teju katrā mājoklī. Tas bija saprotams, jo lēmums bija izšķirošs – par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
Baltā galdauta svētki par tradīciju kļuvuši arī citos novada bērnudārzos, arī mūsu iestādē šie svētki tiek svinēti. Cieņu, patriotismu un lepnumu par savu zemi audzinām bērniem jau pirmsskolas vecumā. Bet varbūt pats galvenais, ko mēs varam apjaust šajās maija dienās – būsim vienoti ar savām dzimtām un ģimenēm. Leposimies ar tām un atbalstīsim viens otru darbos un gaitās. Ieklausīsimies cilvēkā, kamēr viņš ir mums līdzās.
Arī mēs “Salaspils 1.pirmsskolas”, bērnudārza “Saulīte” saime 3.maija saulainajā rītā, apaujot kājas, paņemot draugu pie rokas, devās svinēt!
Klājot baltu galdu, uzvelkot baltu kreklu un skanot Latvijas himnai, mēs visi pavērāmies debesīs, lai ieraudzītu zeltaino brīvības sauli!
Baltā galdauta svētki ir par kopā būšanu un kopīgu darbu darīšanu. Visa “Saulītes” saime sanākot kopā padziedājām, padejojām un mielojāmies svētkos ar visgardāko mielastu - rudzu maizīti ar medu, biezpienu, sviestiņu ar zaļumiem.
Svētkos vienmēr valda īpaša noskaņa, lai tā mūs pavada mūsu ikdienas gaitās, turot godā savu Latviju, domājot tīras domas, runājot skaidru valodu un darot labus darbus!
Lai mums visiem gaiši un priecīgi šie svētki!
Izglītības metodiķe Lelde Žīgure
